M.Veršakovs: ”Bez mērķa uzvarēt uz Luksemburgu nemaz nebrauktu”

Jau sestdien pēc 12 gadu pārtraukuma uz Eiropas skatuves atgriezīsies Latvijas čempione “Tenax Dobele”, kurai pretī stāsies Toma Lielā pārstāvētā Luksemburgas “Dudelange”. Tieši pēc 12 gadiem Latvijā atgriezies arī Māris Veršakovs. Latvijas Handbola federācija (LHF) pirms Eiropas spēlēm uz sarunu sauca tieši pieredzes bagāto saspēles vadītāju.

Pēc ilga pārtraukuma esi atgriezies Latvijā! Kādas ir sajūtas pēc pirmajiem mēnešiem Dobelē?
Dobele bija pirmais klubs, kurā sāku savas gaitas pieaugušo handbolā. Man bija mērķis, ka tieši šeit es vēlētos aizvadīt karjeras nogali. Teikšu godīgi, pirmajās spēlēs pat bija neliels satraukums, jo visi Latvijā pazīst, tas radīja nelielu spiedienu. Ārzemēs šajā ziņā ir pat nedaudz vieglāk. Tagad esmu labi iejuties, nav vairs problēmu. Ir patīkami spēlēt Dobelē. 

12 gadi ārpus Latvijas, citā zemē, vai nebija tā, ka atgriežoties kaut kas šokēja?
Es pats sekoju līdzi tam, kas notiek Latvijā, arī, kad biju Vācijā. Nezinu, kā šajā ziņā bija Aivim. Nekādu kultūršoku arī neizjutu. Atceros diezgan labi ASK laikus. Tagad Dobelei tāda pretiniece ir “Celtnieks Rīga” komanda. Godīgi sakot, gaidīju, ka čempionāta līmenis būs nedaudz augstāks, taču neesmu vēl redzējis Ludzu, arī Jūrmalu un Vaiņodi. Laikam varu teikt, ka biju nobriedis, lai atgrieztos Latvijā un spēlētu vietējā čempionātā. 

Ārpus sporta, kāda ir dzīvošana Latvijā? Kaut kas būtiski atšķirīgs?
Latvijā cenas veikalos ir zemākas. Ja gribas iziet ārā kaut kur paēst, arī tas pats. Protams, arī algas ir mazākas nekā Vācijā. Pats vēl esmu tādā profesionālā režīmā. Iegūtais fizioterapijas dokuments Latvijā ne līdz galam ir derīgs, tagad paralēli mācos par masieri. Gribu iegūt vēl vienu diplomu. Neslēpšu, ka tomēr vēl nedaudz meklēju sevi Latvijā. Vācijā viss bija sakārtots – handbols, darbs. Bet kopumā uz situāciju skatos ļoti pozitīvi, nekādas iekšējas panikas nav. Visam pietiek. Un arī daudzas barjeras uzreiz atkrīt. Stresa ir mazāk. Noteikti jūtos brīvāk nekā ārzemēs. Valodas barjera tomēr ir liela. Uz ārzemnieku vispār skatās citādāk. Tajā pašā laikā varu teikt, ka sportiskās ambīcijas joprojām ir iekšā. 

Pirms jaunās sezonas ilgāku laiku tika runāts, ka Dobelē varētu nonākt vairāki izlases spēlētaji. “Tenax” spēkam bija nozīme? Vai tomēr jebkurā gadījumā būtu atgriezies Latvijā?
Jau gadu iepriekš biju nolēmis, ka braukšu atpakaļ. Vienmēr zināju, ka gribu atgriezties Latvijā. Bija piedāvājums vēl vismaz divus gadus palikt tajā pašā komandā Vācijas 3. līgā. Uzskatīju, ka jābrauc mājās, neskatoties ne uz ko. Ja būtu piedāvājumi no Bundeslīgas, tad, protams, tos apdomātu. Bet strādāt un spēlēt handbolu varu arī Latvijā. Naudas ziņā noteikti, ka zaudēju, taču iegūstu daudzus citus plusus. Saprotu, ka pēc karjeras beigām dzīvē arī kaut kas būs jādara. 

“Tenax” aizvadīja spēcīgu starpsezonu, taču Rīgas čempionāta finālā zaudēja “Celtniekam”! Tas bija sava veida trauksmes zvans, vai arī jau tobrīd koncentrēšanās vairāk bija uz spēlēm pret “Dudelange”?
Nedomājām par Luksemburgu. Protams, ka gribējām uzvarēt. Tā gadās, spēle tā izveidojās. Var runāt par fizisko bedri, kaut kādiem savainojumiem, tomēr uzskatu, ka paši bijām vainīgi pie šī zaudējuma. Bijām pārāk uzvilkti, pārdegām. Nedomāju, ka “Celtnieks” laukumā demonstrēja kaut kādus brīnumus, bet mēs aizvadījām sliktāko spēli līdz šim. Pirmās dienas pēc tam bijām pārdomās, kāpēc tā notika. Klaipēdā pārbaudes turnīrā tiešām sevi labi parādījām, likās, ka viss ir kārtībā. Iespējams, vajadzēja piedzīvot šo zaudējumu. Mums vēl priekšā šosezon būs daudz savstarpējās spēles. Labāk zaudēt sākumā, jo tas turpinājumam nedaudz pamaina attieksmi un darbu treniņos.

Aizvadītajā nedēļā savukārt uzvarējāt Igaunijas spēcīgāko komandu “Polva Serviti”! Igauņi palikuši vājāki, vai Jums bija lielisks mačs? 
“Polva” vienmēr ir bijusi spēcīga komanda. Varbūt kāds viņiem ir komandu pametis, taču kopumā viņi vienalga ir spēcīgi. Domāju, ka sezonas gaitā labāki kļūsim gan mēs, gan viņi. Ātrs, tehnisks handbols. Tas ir tas, ar ko viņi izceļas. Priecē, ka aizsardzība bija labā līmenī gan Igaunijā, gan Somijā. Pret “Celtnieku” tieši aizsardzība mūs iegāza. Bez aizsardzības arī vārtsargiem ir grūti kaut ko atvairīt. Daudz pēdējā nedēļā bijām strādājuši pie aizsardzības. Aktīvāk darbojāmies. Tas deva rezultātu. Par uzbrukumu vēl ir jautājumi, ir zināmas problēmas, bet visam ar laiku jābūt kārtībā. 

Ko lasītājiem pastāstīsi par Luksemburgas komandu?
Es to līgu aptuveni zinu. Domāju, ka tas ir Vācijas 3. līgas līmenis. Būs līdzīga spēle. Nedomāju, ka skatītāji ieraudzīs kādas komandas izteiktu pārsvaru. Luksemburgā ir daudz leģionāru. Komandām ir lieli budžeti, kas ārzemju spēlētājus piesaista. Tieši “Dudelange” vismaz pēc video noskatīšanās vairāk izskatās pēc aizsardzības komandas, nevis izteikti skrienošās uzbrukumā. Tas ir tas, ko mēs redzējām. Lieli spēlētāji. Katrai komandai ir savs stils, tāpēc ir interesanti. Labi, ka otrā spēle būs mājās. Mēs varēsim restartēties. Bet katrā ziņā video ir viens, bet dzīvē var būt arī citādāk.

Cik liela nozīme Jums kā sportistiem ir tam, ka tās būs Eirokausu spēles? Tas ir īpaši?
Motivācija būs liela, protams. Kaut kas jauns. Dobele atgriežas Eiropas turnīrā pēc 12 gadu pārtraukuma. Pats gan esmu jau pieredzējis spēlētājs, vēl mums ir tādi, taču, domāju, īpaši jaunajiem tā būs liela iespēja sevi pierādīt. Emocijas būs, spēlētāji būs uzvilkušies, taču svarīgi, lai tā visa nav par daudz. Protams, mērķis ir uzvarēt. Bez tāda mērķa uz Luksemburgu varētu nemaz nebraukt. Gribam tikt tālāk. Arī sponsoriem tas ir būtiski. Jo tālāk tiksim un skaļāk liksim par sevi runāt, jo lielāka interese būs arī no citiem cilvēkiem. Luksemburgas komandas ir lielāka pieredze, bet cerams, ka Tomiņš mums kādā momenta piepalīdzēs [smaida]. 

EHF Izaicinājuma kausā pirmā spēle starp “Dudelange” un “Tenax Dobele” komandām notiks 5. oktobrī Luksemburgas kluba mājvietā. Spēles sākums pulksten 20:00. 12. oktobrī atbildes spēle Dobelē sāksies pulksten 17:00. 

Foto: RK Dragūnas