Sandris Veršakovs: “Pierādījām paši sev, ka varam”

Informāciju sagatavoja Anatolijs Kreipāns

Pavisam maz pietrūka Latvijas čempioniem Dobeles TENAX handbolistiem, lai iekļūtu EHF Kausa izcīņas 3. kārtā – aizvadīdami abas spēles viesos ar Čehijas eksčempionu Plzeņas komandu “Talent”, dobelnieki summā zaudēja tikai ar 56:57 un vēl apmēram divas minūtes pirms otrās spēles beigām bija divu spēļu summā vadībā…

Diezin vai bija daudz to, kuri paredzēja, ka TENAX komanda ne tikai izrādīs tik nopietnu pretestību vienam no spēcīgākajiem Čehijas handbola klubiem, bet arī uzvarēs to pirmajā spēlē (31:28) un būs tik tuvu panākumam divu spēļu summā (otrā spēle – 25:29). Uzvara pirmajā spēlē bija neliels un patīkams pārsteigums arī komandas galvenajam trenerim Sandrim Veršakovam.

Pirmajā spēlē TENAX trīs reizes bija 6 vārtu pārsvars un trešā reize bija 50. minūtē. Spēles galotnē pietrūka šādu spēļu pieredzes un pacietības (tieši pirmā iemesla dēļ). Otrajā spēlē Plzeņas komanda 46. minūtē panāca 22:16, vēl piecas vēlāk – 24:19 un likās, ka te jau gandrīz viss ir skaidrs. Tā nelikās dobelniekiem. Emīls Kurzemnieks 57. minūtē panāca 24:26 un divu spēļu summā jau vadībā ir TENAX. 2.05 pirms beigām Linards Usāns atjaunoja divu vārtu deficītu – 25:27. 45 sekundes pirms beigām mājinieki panāca 28:25. Ja dobelniekiem būtu izdevies gūt vēl vienus vārtus, tad vismaz pēcspēles 7 m metienu sērija būtu panākta (handbolā arī atteicās no viesos lielāka gūto vārtu priekšrocības, ja divu spēļu summā ir neizšķirts). Uzbrukums diemžēl neizdevās, tiesneši fiksēja diezgan strīdīgu pārkāpumu, bet 3 sekundes pirms beigām mājinieki guva izšķirīgos vārtus. Sāpīgi? Noteikti. Tomēr šis ir tas retais gadījums, kad arī zaudētā duelī ir vairāk pozitīva nekā negatīva.

Lieliskas spēles aizvadīja vārtsags Artūrs Kuģis – 38 un 48 procenti atvairītu metienu, turklāt otrajā spēlē atvairīti trīs 7 m soda metieni. Emīlam Kurzemniekam pirmā spēle varbūt nebija tik laba (realizēja 4 no 8 metieniem), taču otrajā viņš no 10 metieniem realizēja 8 un turklāt 2-3 gūti vārti bija augstākā klase. Ja Emīla sniegums tika pamanīts, tad par viņu noteikti atkal ir radusies interese no ārzemju klubiem. Pieredzējušais Oskars Arājs – 7 metieni un 5 vārti otrajā spēlē, Antons Šuleiko – 2/4 un 4/6 metienu realizācija, Ņikita Pančenko – 2/3 un 6/8, jaunie Ričards Juzups – 5/5 un 3/1, Linadrs Usāns – 2/3 un 6/8, Kārlis Krūmiņš – 2/3 un 1/2. Skaidrs, ka jaunie pieļāva arī kļūdas, tas ir tikai saprotams, taču svarīgāk, ka viņi neapjuka. Otrās spēles otrā puslaika vidū savainojuma dēļ laukumu pameta Nils Miķelsons, bet spēles beigās – Šuleiko. Iespējams, ka arī tas ietekmēja gala iznākumu, taču TENAX galvenais treneris Sandris Veršakovs attaisnojumus nemeklē.

“Pirmajā spēlē mūsu spēles plāns pret mājinieku 5-1 aizsardzību pilnībā realizējās. Spēlētāji ievēroja visu, par ko bijām runājuši un mājinieku aizsardzību izdevās apspēlēt. Savukārt Kuģa sniegums vārtos abās spēlēs deva papildus pārliecību un papildus iedrošināja – ja vārtsargs tā “velk”, tad pārējiem nekas neatliek, kā turēt līdzi,” pēc atgriešanās no Čehijas teica Sandris Veršakovs. “Bija prieks skatīties, kā komanda spēlē un arī pats biju nedaudz pārsteigts, ka mums tik labi viss sanāk. Žēl tikai, ka neizdevās pirmajā spēlē uzvarēt ar vismaz piecu vārtu pārsvaru. Divas spēles divās dienas – tas nav vienkārši arī profesionāliem spēlētājiem, tāpēc uztrauca, kā spēsim izturēt visas 60 minūtes otrajā spēlē. Izrādījās – izturējām. Nogurums gan nianšu līmenī lika sevi manīt un nianses arī izšķīra dueļa iznākumu. Plus – Miķelsona un Šuleiko savainojumi. Cerams, ka nebūs nekas nopietns. Atkal lielisks vārtos bija Kuģis. Nepadevāmies arī tad, kad mājiniekiem bija 5 un 6 vārtu pārsvars, beigās bijām tuvu panākumam, bet… Nevaru nosaukt vienu vai divus iemeslus, kāpēc nedaudz pietrūka un šoreiz tas varbūt nav galvenais. Svarīgāk ir tas, ka pierādījām sev – varam spēlēt arī ar šādām komandām, varam uzvarēt arī komandu, kura pērn šajā turnīrā bija ceturtdaļfinālā.”

– Vai var teikt, ka spēlēja amatieri pret profesionāliem?
– Droši vien, ka var, jo Plzeņas “Talent’ ir profesionāla komanda. Viņiem gan savainojumu dēļ nebija viena no vārtsargiem un viena ārējās līnijas spēlētāja, taču pieci no sešiem Čehijas izlases kandidātiem bija. Mēs neesam profesionāla komanda, taču mēs iespēju robežās cenšamies strādāt arī profesionālu attieksmi un šādas attieksmes nozīme uzskatāmi bija redzama Plzeņā. Kas zina, kā būtu, ja mēs pirmo spēli aizvadītu Dobelē, to nezina un nezinās neviens.

– Tas būs labs paraugs jaunajiem spēlētājiem un tiem, kas vēl netiek sastāvā?
– Tieši tā – ceru, ka jaunajiem un tiem, kuri spēlēja un pagaidām vēl spēlē retāk, tagad “degs acis”, ka viņi redzēja, ka ar nopietni attieksmi var sekmīgi spēlēt arī pret šādām komandām.

– Iepriecināja jaunie spēlētāji, bet Kurzemnieks,iespējams, pat aizvadīja vienu no savām labākajām spēlēm – otro spēli. Piekrīti?
– Piekrītu. Tieši jaunajiem handbolistiem tādas spēles ir visvērtīgākās. Ceru, ka iegūtās atziņas izpaudīsies gan treniņos, gan spēlēs Latvijas virslīgā – tur jaunie spēlēs visvairāk, gan Baltijas handbola līgā. Kurzemnieks? Domāju un ceru, ka pēc šīs sezonas Emīls aizbrauks spēlēt uz ārzemēm. Viņš pats arī to grib un uz to tiecas, ko var redzēt gan treniņos, gan spēlēs. Ja mums vēl būtu lielāka konkurence Latvijas virslīgā, ja būtu vismaz 3-4 komandas, ar kurām jāspēlē labākajā sastāvā un visas 60 minūtes ar pilnu atdevi… Bet tas jau ir cits temats.

TENAX komandas sniegums ir laba zīme arī Latvijas izlases kontekstā. Cerams, ka tas iedvesmos arī citu virslīgas komandu spēlētājus un ne tikai tos, kuriem vēl nav 20 gadu.

Informācijas avots: sportacentrs.com