Polijas handbola izlase atkal tuvojas elitei

Autors: Anatolijs Kreipāns

Latvijas vīriešu handbola izlase otro spēli 2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā aizvadīs 16. oktobrī Valmierā ar Polijas izlasi. 2007. gada pasaules vicečempioni un 2009. un 2015. gada pasaules čempionātu bronzas medaļu ieguvēji ir pārvarējuši paaudžu maiņas krīzi un atkal tuvojas pasaules handbola elitei.

Polijas izlase vēl nav tik spēcīga, kāda tā bija, piemēram, 2007. gada pasaules čempionātā, kur finālā zaudēja Vācijai (24:29), vai 2009. gada pasaules čempionātā, kur ieguva bronzas medaļas (mačā par 3. vietu ar 31:23 pārspēta Dānija), tā droši vien vēl nav tik spēcīga, kāda tā bija 2015. gada pasaules čempionātā, kur atkal ieguva “bronzu” (spēlē par 3. vietu papildlaikā ar 29:28 pieveikta Spānija), taču tā noteikti ir krietni spēcīgāka nekā bija pirms 4-5 gadiem. Polijas izlases iepriekšējā slavas laika (vēl jāpiemin bronzas medaļas 1976. gada olimpiskajās spēlēs Monreālā) līderiem, kuri bija arī starp pasaules labākajiem spēlētājiem (Bileckis, brāļi Lijevski, Šmals, Jurasiks, Tkačiks, brāļi Jurecki…), “uz sitienu” līdzvērtīgas maiņas nebija. Poļi netika uz Tokijas olimpiskajām spēlēm (pirms tam Rio bija 4. vietā), netika uz 2019. gada pasaules čempionātu, bet 2020. gada Eiropas čempionātā ieņēma tikai 21. vietu. Toties jau nākamajā Eiropas čempionātā – šogad – Polija bija 12. vietā, bet 2021. gada pasaules čempionātā – 13. vietā. Spēlēs ar medaļu ieguvējiem un citām komandām, kuras bija augstāk, Polijas izlase demonstrēja labu sniegumu, bet tās spēle šā gada Eiropas čempionātā kļuva par patīkamu pārsteigumu.
Polijas izlase atkal tuvojas pasaules elitei un tā pamatā ir spēcīgi klubi, kā arī vairāki spēlētāji EHF Čempionu līgas komandās un citos spēcīgos ārzemju klubos. Pašreizējā sastāvā, kuru galvenais treneris Patriks Rombels atvedis uz Valmieru, ir 9 spēlētāji no Čempionu līgas komandām. Polijas čempions Ķelces “Lomza Industria” ir viens no Čempionu līgas favorītiem, šajā turnīrā šosezon piedalās arī vicečempions Plockas “Orlen Wisla”, vietējā Superlīgā ir vēl vismaz 3-4 labas Eiropas līmeņa komandas. Savukārt Daiņa Krištopāna kluba biedrs no “Paris St. Germain” Kamils Sipšaks aizvadītajā sezonā tika atzīts par labāko līnijas spēlētāju Čempionu līgā, bet pašreiz ir trešais rezultatīvākais spēlētājs šajā turnīrā (7. rezultatīvākais ir labās malas spēlētājs no Ķelces kluba Arkadiušs Morito). No tagadējiem pazīstamākajiem poļu spēlētājiem trūkst tikai Tomaša Gembalas (“Lomza Industria”), toties ierindā vēl ir četri spēlētāji no 2015. gada pasaules čempionāta “bronzas” sastāva – jau pieminētais Sipšaks (31 gads), viens no aizsardzības balstiem Pjotrs Hrapkovskis (34; Vācijas čempionvienība SC “Magdeburg”), kreisās malas spēlētājs Pžemislavs Krajevskis (35; “Orlen Wisla”) un labās malas spēlētājs Mihals Dašeks (30; “Orlen Wisla”).
No jaunās paaudzes spēlētājiem redzēsim četrus un viņi visi ir ārējās līnijas spēlētāji. Vispirms jāmin saspēles vadītāju Mihalu Olejņičaku (21; “Lomza Indistria”), kurš izlasē debitēja vēl 17 gadu vecumā un spēlēja jau 2020. gada Eiropas čempionātā. Saspēles vadītājs ir arī Olejničaka vienaudzis Pjotrs Jendraščiks no komandas “Piotrkowianin Piotrkow Trybunalski” (pēc šīs sezonas pāries uz “Lomza Industria”), kreisā ārējā pozīcijā spēlē 22 gadus vecais Ariels Pietrasiks no Šveices kluba “St.Otmar St. Gallen”, bet labā ārējā pozīcijā spēlē kreilis Šimons Dzjalakevičs (22; Zviedrijas klubs “Redbergslids IK”).
Polijas izlasē ir divi līdzvērtīgi vārtsargi – Mateušs Korņeckis no “Lomza Industria” un Adams Moravskis no Vācijas 1. bundeslīgas kluba “MT Melsungen” (iepriekšējās 9 sezonas bija “Orlen Wisla”).
Krietni atjaunotajai Latvijas izlasei tā būs vēl viena ļoti vērtīga mācību stunda, tā būs skola, ko nav iespējams nopirkt ne par kādu naudu. Tikai tādās spēlēs arī ir iespējams augt, tikai tādas spēles dod stimulu augt un tas attiecas ne tikai uz jaunākajiem Latvijas izlases spēlētājim (vēl junioriem), bet arī uz spēlētājiem, kuriem ir 23-28 gadi vai nedaudz vairāk.