Eksāmens bez laimīgās biļetes – Latvijas sieviešu handbola izlase dodas uz Slovākiju

Informāciju sagatavoja Anatolijs Kreipāns

Tā nu ir sakritis, ka arī 2009. gada pasaules čempionāta kvalifikācijā spēlējām ar Slovākiju, taču toreiz tas bija grupu turnīra ietvaros Polijā. Toreizējā Latvijas izlase zaudēja Slovākijai ar 20:39, Šveicei – ar 20:28, Islandei – ar 27:37 un Polijai – ar 14:48. No tās Latvijas izlases sastāva pašreizējā virknējumā ir tikai līnijas spēlētāja Lana Nikolajeva, kura ir vienīgā patiešām pieredzējusī spēlētāja pašreizējā Latvijas izlasē.

Toreiz komandā bija un bija viena no rezultatīvākajām arī pašreizējā Latvijas handbola federācijas prezidente Ivita Asare, kura tagad arī būs kopā ar komandu Slovākijā (arī kā galvenās treneres Natālijas Kudrjavcevas palīdze). Ar Slovākiju spēlējām arī 2007. gada pasaules čempionāta kvalifikācijā Baltkrievijā un arī tad tika piedzīvots pamatīgs zaudējums – 14:38. Kā būs tagad?

Neliekuļosim un nemānīsim paši sevi – Slovākijas izlase nav starp Eiropas un pasaules spēcīgākajām komandām, taču tā ir stipra vidusmēra komanda un gados jauno Latvijas izlasi gaida smags eksāmens bez laimīgās biļetes uz galda (laukumā) – proti, abās spēlēs jācenšas nospēlēt pēc iespējas labāk, jācenšas likt pretiniecēm spēlēt ar pilnu spēku un labākajā sastāvā, jo šajā gadījumā pieredze un skola mums būs lielākais ieguvums. Latvijas izlases rindās 8 no 15 spēlētājām nav vecākais par 20 gadiem, bet piecas no viņām ir jaunākas par 18 gadiem (vienai – tikai 16 gadi). Bez jau minētās Nikolajevas ir vēl tikai dažas kaut vai Latvijas virslīgas līmenī pieredzējušas spēlētājas.

Patiesībā tā ir sieviešu izlases atdzimšana un tāpēc priecē treneres vārdi pēc īsās treniņnometnes un pārbaudes spēlēm ar Lietuvas U19 izlasi, ka visām meitenēm ir liela vēlēšanās sevi apliecināt un kļūt par arvien labākām spēlētājām. Objektīvu iemeslu dēļ nevarēs šoreiz palīdzēt abas “ārzemnieces”, kuras ir iekļautas paplašinātajā izlases spēlētāju sarakstā – Simona Ārmane (spēlē Dānijā) un Anna Aleksa Stankeviča (spēlē Vācijā). Viņas nav virslīgas klubos, bet tomēr būtu krietni pastiprinājušas komandu. Vēl dažas meitenes nevarēja tikt savainojumu vai darba dēļ.

Slovākijas izlase līdz šim ir piedalījusies tikai divos pasaules un divos Eiropas čempionātu finālturnīros, taču tā regulāri spēkojas par iekļūšanu finālturnīros un vairākas reizes ir palikusi “pie pēdējām durvīm”. Šā gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā slovākietes grupā zaudēja visās sešās spēlēs, taču – tikai 28:30 mājās ar Ungāriju, tikai 28:33 viesos ar Spāniju, kas ir starp spēcīgākajām Eiropas un pasaules izlasēm. 2021. gada pasaules čempionātā Slovākijas izlase spēlēja finālturnīrā un ierindojās 26. vietā. Augstākais sasniegums – 12. vieta – bija vēl 1995. gadā. Eiropas čempionātu finālturnīros pēdējo reizi spēlēts 2014. gadā – tad un pirmajā Eiropas čempionātā 1994. gadā ieņemta 12. vieta.

Pirms spēlēm ar Latvijas izlasi slovākietes aizvadīja divas pārbaudes spēles ar vienu no TOP izlasēm pasaulē Melnkalnes izlasi un abās zaudēja – 20:37 un 24:33. Abās spēlēs kopā 18 vārtus (10 un 8) guva 20 gadus vecā kreile Barbora Lanca no Ungārijas virslīgas kluba “Mosonmagyarovari KCSE” (pirms tam trīs sezona skolojās un spēlēja vienā no spēcīgākajiem klubiem Eiropā Ģēras “Audi ETO” – pieckārtēja EHF Čempionu līgas uzvarētājkomanda).

Pavisam paplašinātajā Slovākijas izlases spēlētāju sarakstā ir 14 spēlētājas no ārzemju klubiem un 8 no tām pārstāv Ungārijas virslīgas komandas. Pēdējās kvalifikācijas spēlēs un spēlēs ar Melnkalni rezultatīvākās vēl bija Bibiana Štefanikova (Mihalovces IUVENTA), Karina Bujnohova (Polijas čempionvienība Ļubinas “MKS Zaglabie”), Adriana Holejova (Francijas virslīgas klubs “OGC Nice”), Reka Bizikova (“Dunajska Sreda”), Vladimira Bajciova (Itālijas “PDO Salerno”), Martina Popovcova (Mihalovces IUVENTA), Erika Rajnohova (“Dunajska Sreda”), Simona Sarkova un Nikoleta Trūnkova (abas no Ungārijas “Varda Kezilabda KFT”). Ir izlasē arī spēlētājas un MOL līgas (Čehijas un Slovākijas līga) līderkomandas Šaļas “Duslo Šala”.

Slavenākais cilvēks Slovākijas izlasē ir tās galvenais treneris spānis Horhe Duenjass de Galarsa. Tieši viņa vadībā Spānijas sieviešu izlase savulaik ieguva pirmās medaļas TOP turnīros – sudraba medaļas 2008. gada Eiropas čempionātā, bronzas medaļas 2011. gada pasaules čempionātā un bronzas medaļas 2012. gada olimpiskajās spēlēs.

Vēlāk viņš četrus gadus strādāja ar Brazīlijas sieviešu izlasi, divreiz uzvarēja Dienvidamerikas spēlēs, un divreiz Dienvidamerikas un Centrālamerikas čempionātā, vienreiz Panamerikas čempionātā un Panamerikas spēlēs, bet 2021. gada pasaules čempionātā Brazīlijas izlase ieņēma 6. vietu. Redzēsim, kas viņam sanāks ar Slovākijas izlasi. Jau tas vien, ka slovākiem ir izdevies piesaistīt tādu treneri, par daudz ko liecina.

Galvenais Latvijas izlasei – nenobīties vai arī pēc iespējas ātrāk pārvarēt starta satraukumu. Mums nav, ko zaudēt. Mēs varam tikai iegūt.