LATVIJAS U17 SIEVIEŠU IZLASES GALVENĀ TRENERE – VITA BRIKMANE

Roberts Voskans - Sports photographer, Sportfotograf, спортивный фотограф, Photographe sportif, Fotógrafo deportivo

Vita Brikmane ir Jēkabpils sporta skolas trenere jau vairāk kā 20 gadus. Aizvadītajā sezonā Vita tika atzīta par labāko treneri, bet šobrīd viņa kopā ar U17 sieviešu izlasi gatavojas Eiropas čempionātam Lietuvā. Vita ir ar sirdi un dvēseli handbolā. Kad fotogrāfējot komandu, lai mazliet atraisītu meitenes tika izteikta frāze, kuras turpinājumu gaidīja no komandas – “Handbols ir…”, Vita atbildēja: “…mūsu dzīve!”
Vita ir bijusi paraugs un pilnīgi noteikt iedvesma, ne tikai saviem audzēkņiem, bet arī savai meitai Lindai, kura pati ir ne tikai handboliste, bet nu jau arī jauniešu trenere. Vita ir strādājusi gan ar zēnu, gan meiteņu komandām, viņas audzēkņi spēlē vai ir spēlējuši Latvijas izlasēs, piemēram, jēkabpilnieki Ēriks Blūms un Elvijs Borodovskis ir ilgus gadus pārstāvējuši Latviju gan jauniešu, gan pieaugušo vīriešu izlasēs. Kā arī nule atjaunotajā sieviešu izlasē viena no līderēm bija Vitas audzēkne – Krista Minova. Ar U17 izlasi Vitas darbs ir bijis apzināts – soli pa solīti un šajā vasarā Vitai ar komandu atliek vien izbaudīt iespēju spēlēt Eiropas čempionātā. Latvijas Handbola federācija aicināja Vitu uz sarunu par handbolu un U17 izlasi, tāpat noskaidrojām kāds Vitas prāt ir ideālais handbola spēlētājs.

Kā iet komandai un kā norit sagatavošanās čempionātam?
– No 7.07-13.07 aizvadījām Jēkabpilī pirmo treniņnometni. Nometnē piedalījās 17 meitenes, dienā bija divi treniņi ar bumbām, viens fiziskās sagatavotības treniņš. Meitenes trenējās ar atbildības sajūtu un pārliecību, ka ieguldītais darbs treniņos nesīs labu rezultātu spēlēs. Savstarpēji esam atradušas kopīgu valodu, lai ietu uz kopīgu mērķi.

Vai visas spēlētājas ir veselas un pieejamas?
– No 20 kandidātēm 18 meitenes ir pieejamas un gatavojas otrajai treniņnometnei no 26. jūlija Jēkabpilī.

Cik pārbaudes spēles jums ir ieplānotas?
– Plānojam aizvadīt divas pārbaudes spēles pret Igaunijas U-17 meiteņu izlasi Tallinā 30.-31.07.

Lielākā daļa meiteņu kopā spēlē arī Latvijas sieviešu virslīgā LAT 2004 komandas sastāvā. Kāda bija aizvadītā sezona?
-Šajā sezonā spēlēšana virslīgā bija vienīgā iespēja gūt spēļu praksi. Domāju, ka meitenes šo iespēju lieliski novērtēja, jo Latvijas jaunatnes čempionāts nenotika, uz turnīriem arī nekur nevarēja aizbraukt COVID dēļ. Mazliet raizējos, vai šī nelielā spēļu pieredze neatsauksies uz sniegumu spēlēs Klaipēdā. Prieks, ka meitenes savstarpēji lieliski saprotas un ir saliedētas.

Latvijas izlase spēlēs vienā apakšgrupā ar Islandi, Poliju, Baltkrieviju un Turciju. Ņemot vēra, ka pandēmijas dēļ arī handbola dzīve bija apstājusies, vai ir izdevies iegūt kādu informāciju par pretiniecēm?
– Pretinieces gan mūsu apakšgrupā, gan otrā apakšgrupā ir gana spēcīgas. Nupat skatījos spēles no Eiropas čempionāta U-19 vecuma grupā, kur visas mūsu pretinieču komandas startēja arī pie U-19 izlasēm. Protams, tur spēlēja ne mūsu vecuma spēlētājas, bet izlases spēles zīmējums domāju, ka būs tāds pats arī mūsu vecuma pretiniecēm Klaipēdā.  Redzēju, ka Turcijas izlasē bija arī mūsu vecuma spēlētājas, pret kurām noteikti spēlēsim Klaipēdā. Islandes komandas aizsardzības sistēma ir ļoti aktīva, kas var sagādāt raizes mūsu uzbrukumam, jo Latvijas čempionātā neviens šādu aizsardzību nespēlē. Otrajā nometnē kopīgi skatīsimies un analizēsim šo spēļu video. Komandas stiprā puse pieredzējuši vārtsargi un daudzveidīgs uzbrukums.

Kur Tu šajā čempionātā redzi savu komandu, kāds ir mērķis?
– Mērķis noteikti cīnīties par uzvaru katrā spēlē, parādīt visu to labāko, uz ko katra spēlētāja un komanda kopumā ir spējīga. Apzinos, ka vāju pretinieku Lietuvā mums nebūs.

Kādas ir Tava ideālā handbola spēlētāja rakstura īpašības un fiziskās dotības?
– Handbola spēlētājs – cīnītājs uz laukuma, labas darbaspējas, stipra veselība, gaiša galva, plus apveltīts ar labām fiziskajām īpašībām, ātrs, veikls, lokans, koordinēts, atsperīgs, spēcīgu metienu apveltīts. Lieliski, ja mestu vienlīdz spēcīgi ar abām rokām.

Kā nokļuvi līdz handbola treneres profesijai?
– Par treneri Jēkabpilī sāku strādāt 1999. gadā, jo Jēkabpilī bija vīriešu 1.līgas handbola komanda, un vajadzēja kādu, kas sāktu strādāt ar jaunatnes komandu. Tā kā sākām dzīvot dzimtas mājās pie Jēkabpils, kā arī biju beigusi LSPA, tika izteikts piedāvājums strādāt par treneri.

Esi strādājusi gan ar zēnu, gan meiteņu komandām – ar kuriem ir vieglāk, kādas ir lielākās atšķirības un nianses?
– Patika vadīt treniņus zēniem, viņi ātri visu uztver un labi izdara, savukārt meitenēm ir lielāka atbildības sajūta.

Kāda tavuprāt ir situācija Latvijas jaunatnes handbola?
– Ļoti laba lieta ir mini handbola turnīru ieviešana Latvijas jaunatnes handbola sistēmā. Savulaik ar 1998. gadā dzimušo meiteņu komandu sākām braukt uz Igaunijas mini handbola turnīriem, kad Latvijā tādas iespējas vēl nebija. Tagad Latvijas jaunajiem handbolistiem ir lieliska motivācija trenēties, jo katrā vecuma grupā gan zēniem, gan meitenēm tiek komplektētas jaunatnes izlases. Puiši var trenēties un savu meistarību attīstīt Murjāņos, lieliski būtu, ja arī meitenēm būtu tāda iespēja. Protams, kritiskais posms ir pusaudžu vecums, kuru pārdzīvojot arī kādu talantu nevajadzīgi pazaudējam. Šeit bez vecāku atbalsta un iesaistes neiztikt.

Novēlējums Tavām U17 meitenēm:
– U-17 meiteņu izlasei novēlu izturību šajā sagatavošanās posmā un cīņas sparu spēlēs Klaipēdā.

Latvijas sieviešu izlases spēlētāja Krista Minova:
“Trenerītei Vitai esmu ļoti pateicīga par to, ka neļāva man nolaist rokas grūtos dzīves brīžos un par to, ka manī jau no bērnības ir ieaudzinājusi cīnītājas raksturu. Es ļoti novērtēju to, ka trenere visiem spēkiem vilka mūsu komandu uz augšu un ticēja mūsu spēkiem. Savukārt izlasei novēlu veiksmīgi startēt čempionātā un katrai ticēt saviem spēkiem, kā arī nebaidīties uzņemties atbildību spēles laikā. Es ticu, ka jūs, to variet!”

Latvijas vīriešu izlases spēlētājs Elvijs Borodovskis:
“Trenere Vita vienmēr ir spējusi sasniegt labus rezultātus ar saviem audzēkņiem – ar meiteņu un sieviešu komandām regulāri tiek izcīnītas medaļas Latvijas čempionātos, kas priekš Jēkabpils ir ļoti liels sasniegums. Mana komanda bija Vitas pirmie “kucēni”, sākām trenēties krietni vēlāk nekā lielākā daļa citu komandu, bet lēnām un pacietīgi arī mēs aizcīnījāmies, gan līdz Latvijas čempionātu medaļām, gan arī vairāki spēlētāji tika junioru un pieaugušo izlasēs. Liels paldies jāsaka par vispusīgu handbola pamatu apgūšanu, kā arī uzticēšanos gan handbola laukumā, gan arī ārpus tā.
Čempionātā gan trenerei, gan meitenēm novēlu neatlaidību un degsmi cīņā par katru bumbu.”