Otrā GMT Beauty kausa izcīņa rokasbumbā 11:11

Autors: Normunds Reips

Priekšvēsture:

Iespējams, daži jau zina tādu dāni Holgeru Nīlsenu, kurš 1898. gadā esot izdomājis rokas bumbu meitenēm, lai viņām arī būtu kāda nodarbošanās fizkultūras stundās, kamēr puikas spēlē futbolu. Tā nu sanāca, ka atlētiskā spēle vēlāk iepatikās arī puišiem, pirmās Vissavienības sacensības rokas bumbā 11:11 notika tieši Rīgā, piedaloties 7 vīru un 5 dāmu komandām līdz 19. gs. sešdesmito gadu sākumā to sāka spēlēt versijā 7:7.

Notikums:

Septītais augusts, Baldones stadions, plkst. 17:00 tiek dota tiesnešu svilpe un laukumā dodas RPI Sporta kluba un Ludzas Latgols vienpadsmitnieki. Lai arī šī spēles versija nav piekopta nu jau vairāk kā 50 gadus, cīņa laukumā no pirmajiem uzbrukumiem izvēršas bezkompromisa, komandas rāda cienījamu sniegumu kā spēles izpratnē, tā tehniskajā izpildījumā, manāma arī ludzāniešu pirms gada gūtā pieredze taktiskā zīmējuma veidošanā. Pirmais puslaiks (spēlēja 2 x 20 min) aizrit LATGOLS zīmē, septītajā minūtē jau 4:1, taču iespēlējas arī RPI un pirmās 20 minūtes noslēdzas ar daudzsološu 10:7. Arī otrajā pārsvarā vadībā ar 3-4 vārtu pārsvaru ludzānieši, kamēr 32. minūtē jau 14:13. Atlikušajā spēles laikā RPI izdodas gūt tikai vienus vārtus, kamēr LATGOLS atbild ar trim, līdz ar to spēles beigu rezultāts 17:14.

Nākamie pēc 15 min pauzes laukumā devās pirmās spēles zaudētāji un Baltija UNION komanda, kuras sastāvā arī trīs lietuviešu “leģionāri”. Uzreiz jāsaka, ka viens no viņiem kļuva par savas komandas rezultatīvāko (un visa turnīra dalītu 2./3. rezultatīvāko vārtu guvēju. Spēles pirmās minūtes aizrit ar RPI pārsvaru (5. minūtē 4:1), taču vēlāk vārtus biežāk gūst UNION, no 11. minūtes rezultatīvi noslēdzot visus savus uzbrukumus, kamēr RPI šajā laikā paliek “sausā”. Pirmais puslaiks noslēdzas ar 6:8, arī otrajā vadībā UNION, tomēr 33. minūtē RPI atpaliek jau tikai ar 9:11. Tomēr galotnē precizitāte ir zudusi, RPI pēdējās 7 minūtēs gūst tikai vienus vārtus, kamēr UNION – piecus, jau atkal realizējot visus uzbrukumus, kuri beidzās ar bumbas raidījumu vārtu virzienā. Otrās spēles rezultāts 16:10 UNION labā.  

Trešajā spēlē par uzvaru kopvērtējumā  tiekas Ludzas LATGOLS un Baltija UNION. Spēles 10. minūtē apvienotā izvirzās vadībā ar 3:1, taču korekcijas ievieš neliels lietutiņš. Bumba kļūst slapja un slidena, metienus izdarīt grūti, jo līdz vārtiem vismaz 13 metri. Šajā situācijā vislabāk orientējas ludzānieši, puslaiku noslēdzot 4:4. Otrajā jau ar 8:6 vadībā izvirzās LATGOLS, pēdējās 3 minūtēs lietussargus jau meklē arī nedaudzie skatītāji un rezerves spēlētāji, UNION vēl panāk 8:9, arī pēdējais uzbrukums viņiem, taču savaldīt nu jau par ziepju gabalu palikušo bumbu neizdodas un pat metiens vārtu virzienā nesanāk. LATGOLS otro gadu saņem kausu, UNION (iepriekš startējuši ar Reģionu Apvienotās nosaukumu) – otro gadu sudraba medaļas, RPI – bronzu.

Rezultatīvākā spēlētāja balvu, ko sarūpēja Latvijas Handbola Federācija, ieguva Latgols spēlētājs Roberts Rozenbergs.

Aktīvākie vārtu guvēji:
LATGOLS:  Roberts Rozenbergs -15, Agris Kušners – 5; Ivars Brics – 4, Baltija UNION:  Lietuviešu leģionārs ar slepeno “kļičku” Grafas – 11, A. Laganovskis -7; RPI: Armands Strazdiņš – 11, Savickis Mārtiņš – 7, Arnis Butans – 6. Šogad mazāk rezultatīvas bija daiļā dzimuma pārstāves, pa visām komandām kopā gūstot tikai 3 vārtus.

Komandu sastāvi:
Ludzas LATGOLS: Puncule Anita, Cibuļska Ilona,  Klementjeva Kristīne, Saukums Aigars, Rozenbergs Roberts, Kušners Agris, Cibuļskis Māris, Venšavs Sandis, Kračus Guntars, Romanovskis Edgars, Brics Ivars.

Baltija UNION: Makņa Ineta, Vimba Inga, Desmitnieks Edgars, Strautnieks Jānis, Laganovskis Artis,  Minka Agris, Elmeris Helmuts, Tukāns Uldis, Skadiņš Ojārs, Švābe Guntars, Reips Normunds, Mancurovs Andrejs,  Ķuzulis Krišjānis, Dukeļskis E., Šatas A., Monkus J.

RPI  (ar nedaudz piešprici): Cielava Sarmīte, Bokaldere Solvita, Boļšija Anta, Ročāne Sandra, Lazdiņš Andrejs, Lastovka Igors, Eikens Reinis, Akimovs Romualds, Čačs Artūrs, Rusaiks Armands, Strazdiņš Armands , Butans Arnis, Savickis Mārtiņš, Aleksūns Andris, Mežals Andrejs , Griķis Didzis.

Lielie, lielie, lielie paldies:
Tiesnešiem Lilijai Lauvai, Marekam Šakolam, Atim Gailim, sekretārei pie galdiņa Dainai Sergejevai,
un, protams,  atbalstītājiem GMT BEAUTY, Baldones sporta komplekss, Latvijas Handbola federācija, Privātā alus darītava BRĀLIS, Watermelon, Albert Berner, EGANN, kā arī –  pasākuma idejiskajam tēvam Ronaldam Pambakeram – bez viņa kausa izcīņa nemaz nenotiktu.

P.S. Un vēl – lielais paldies galvenajam REŽISORAM, pateicoties kuram ļoti nelabvēlīgā laika apstākļu prognozē spēles varēja notikt visnotaļ pieņemamos apstākļos!

Un atgādinu – nākamgad būs šī tradicionālā kausa izcīņas jubilejas – jau trešā reize!

Kā vēstī sena nopietno handbolistu paruna : “Grēks nav nevarēt. Grēks ir varēt, bet negribēt!”