Izlases Vīriešu izlase 04.10.2020 12:41

Artūrs Kuģis: “Stafana Ulsona zvans galīgi visu izšķīra…”

1601804494.jpg

Latvijas handbola izlases vārtsargam Artūram Kuģim pagājušā sezona laikam bija neveiksmīgākā viņa karjerā, kaut gan tieši pagājušajā sezonā Latvijas izlase debitēja Eiropas čempionāta finālturnīrā, bet Artūrs nokļuva EHF Čempionu līgas uzvarētāju rindās… Kopš pagājušā gada decembra Kuģis nebija spēlējis, bet ceturtdien viņš debitēja Zviedrijas handbola virslīgā "Varberg" komandas rindās.

Lielisks sniegums Latvijas izlases vārtos 2020. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret Slovēniju, uzvara un nodrošināta pirmo reizi vēsturē vieta finālturnīrā, bet pēc pāris dienām – jau esi EHF Čempionu līgas uzvarētāja Skopjes "Vardar" vārtsargs. Kā pasakā. Skopjes komandā vārtsargu treneris – Eiropas un pasaules čempionātu "bronzas" ieguvējs, Čempionu līgas uzvarētājs un Spānijas čempions ar FC "Barcelona" serbs Dejans Peričs. Viss, kas nepieciešams, lai spertu platu soli savā meistarībā un uz Eiropas čempionāta finālturnīru dotos jaunā kvalitātē. Droši vien, kā tā arī būtu bijis, bet… Iesildoties pirms Čempionu līgas spēles Brestā ar HC "Meshkow", Artūrs uzkāpa uz bumbas un pamatīgi izmežģija potīti. Līdz ziemai savainojumu izdevās gandrīz saārstēt, bet tad – atkal tā pati potīte savainota jau Latvijas izlases treniņā… Eiropas čempionāts līdz ar to skatītāja lomā.

"Man bija tik grūti atrasties tribīnē, man tik ļoti gribējās iet vārtos un spēlēt. Tas man tagad ir liels papildus sitimuls, lai atgrieztos un lai atkal ar Latvijas izlasi tiktu uz finālturnīru. Līdzīgi, kā bija toreiz pēc sāpīgās uzvaras pār Baltkrieviju, kad mums apmēram pusminūtes pietrūka, lai noturētu triju vārtu pārsvaru un tiktu uz pasaules čempionātu," telefonsarunā jau no Varbergas stāsta Artūrs Kuģis.

Zviedrijas "vasaras kūrortpilsētas" Varbergas komandai pirmo uzvaru jaunajā sezonā vēl neizdevās gūt – zaudējums savā laukumā no "Redbergslids" ar 26:30. Četras spēles – četri zaudējumi un priekšā grūta cīņa par vietas saglabāšanu virslīgā, taču Artūrs Kuģis ir apmierināts, ka nokļuvis Zviedrijas līgā un tieši šajā komandā.
"No mana iepriekšējā kluba Skopjes "Vardar" ilgi nenāca brīvlaišanas vēstule. Jau gandrīz divas nedēļas trenējos ar Varbergas komandas, bet tikai dienu pirms kārtējās spēles viss tika nokārtots. Vārtos gan tiku tikai uz pēdējām desmit minūtēm, kad Karls Aroniuss, cenzdamies pārtvert bumbu un pārtraukt viesu ātro pretuzbrukumu, notrieca spēlētāju un saņēma sarkano kartīti. Tā ka pa īstam spēlējis kopš pagājušā gada decembra vēl joprojām neesmu," par savu debiju "Varberg" vārtos saka Kuģis.

– Kāds iespaids par līgu un komandu?
– Gan sarunās ar treneri vēl telefoniski, gan pēc tam arī klātienē sapratu, ka nekāda spiediena uz mani nebūs un "varoņdarbus" no manis uzreiz neviens negaida. Visi zina, kāda bija situācija. Vispirms jāiepazīst komandu, jāiespēlējas pēc tik garas pauzes. Komanda ir draudzīga, tā spēlē ātru handbolu, abi pārējie vārtsargi man palīdz ātrāk iejusties komandā. Treniņu apstākļi arī ir teicami, pilsēta skaita un tā ir lieliska vieta ģimenei. Sezonu starplaikā komandā ienāca pieci jauni spēlētāji, tāpēc mums vēl vajag laiku, kamēs izveidosies laba saprašanās laukumā. Nākamā spēle mums ir 7. oktobrī atkal mājās ar "Ystad" komandu, kurai ir trīs punkti un beidzot jāgūst uzvaru. Līgas līmenis… Tā ir Zviedrijas virslīga un ar to viss pateikts. Pirmās divas trīs komandas varētu sekmīgi spēlēt arī Vācijas 1. bundeslīgā, vēl vismaz piecas vai sešas – 2. bundeslīgā. Nebiju līdz šim īpaši sekojis Zviedrijas līgas spēlēm, taču laikam jau ne velti daudzi zviedru spēlētāji aiziet taisnā ceļā no sava čempionāta uz spēcīgākajiem Vācijas klubiem.

– Esi profesionāls spēlētājs?
– Esmu gan profesionāls spēlētājs, gan – strādāju. Strādāju brāļa firmā, kas ir Latvijā un kas būvē koka karkasa mājas. Palīdzu meklēt sakarus ārzemēs un tagad tieši Zviedrijā. Viens no komandas sponsoriem palīdzēs atrast interesentus. Tas netraucē sešas septiņas reizes nedēļā trenēties. Treniņi ir piecas reizes nedēļā vakaros un divas trīs reizes no rītiem arī. Komandā nav neviena pilnīgi profesionāla spēlētāja, Zviedrijā tikai pirmajās piecās komandās ir profesionāli spēlētāji un arī ne pilnīgi visi. Ir arī darbs vai mācības. No rītiem var atnākt uz fitnesa zāli, bet tad – nedaudz vēlāk ierasties darbā. Tāda ir vienošanās. Igauņu puiši Karls Tooms un Armi Pārts, piemēram, mācās valodu. Es to sākšu darīt jaunnedēļ, kad pārcelšos uz dzīvokli, jo pagaidām mitinos viena kluba sponsora mājā.

– "Vardar" nepiedāvāja palikt?
– Nepiedāvāja. Viņi vēl par pagājušo sezonu ir naudu parādā. Ne tikai man, bet laikam visiem spēlētājiem.

– "Grosswvalstadt" atpakaļ uz Vāciju nesauca?
– Arī nesauca.

– Toties biji diezgan tuvu tam, lai atgrieztos Dobeles TENAX rindās, esot bijuši arī varianti Francijā, Izraēlā, Grieķijā…
– Taisnība – ja nebūtu piedāvājuma no Zviedrijas, tad es tagad visticamāk sargātu Dobeles komandas vārtus. Bija interesants piedāvājums no Francijas līgas kluba "Dunkerque" (2014. gada Francijas čempions – A.K.) – bijušais Krievijas izlases vārtsargs Oļegs Gramss ģimenes apstākļu dēļ grasījās atgriezties mājās un viņi meklēja vārtsargu. Gramss tomēr palika. Bija interese no Katāras, Izraēlas, Grieķijas… Tie visi bija profesionāli klubi, bet man tomēr gribējās kaut kur tuvāk un ģimenei ierastākā vidē. Zviedrija šajā ziņā ir ļoti labs variants. Interesējās kāds vācu klubs no 3. līgas, viņi gan lūdza pagaidīt, jo vispirms meklēja saspēls vadītāju, bet tad jau arī bija par vēlu, jo man jau bija piezvanījis Stafans Ulsons…

– … tas pats Stafans Ulsons?!
– Jā, viens no Zviedrijas handbola leģendām (trenera Bengta Juhansona tā sauktās "Bengen Boys" komandas viena no lielākajām zvaigznēm – četrkārtējs Eiropas un divkārtējs pasaules čempions, trīskārtējs olimpiskais vicečempions, četrkārtējs Vācijas čempions ar THW "Kiel" – A.K.) Stafans Ulsons mūsu komandā ir galvenā trenera palīgs un papildus strādā ar jaunajiem handbolistiem. Viņš izstāstīja par situāciju klubā, kādas pašreiz ir tā iespējas, kādas ir nākotnes ieceres. COVID-19 ietekmēja visus un arī "Varberg" komandu, tāpēc vienojāmies atkarībā no kluba pašreizējām iespējām, bet nākamajā sezonā – ja viss būs labi – vienošanos pārskatīsim. Arī vārtsargu trenera pašrez nav, jo komandas budžets ir ierobežots. Man tagad galvenais ir atsākt spēlēt un atgūt sportisko formu, atgriezties vismaz tādā līmenī, kādā biju pirms savainojuma. Komandai svarīgi palikt virslīgā, lai varētu piesaistīt jaunus atbalstītājus, lai nākamsezon tās iespējas būtu lielākas.

– Stafana Ulsona zvans būtiski ietekmēja izvēli?
– Ja piezvana tāds cilvēks kā Stafans Ulsons, stāsta tev par komandu, ja tāds cilvēks ir klubā, tad tas laikam daudz, par ko liecina. Ulsona zvans visam pielika punktu un tas visu galīgi izšķīra.